Trauksmes celšanas sistēma Zilupes novada pašvaldībā

 

2019. gada 1. maijā stājas spēkā Trauksmes celšanas likums (turpmāk – Likums), kura mērķis ir Latvijā stiprināt trauksmes cēlēju aizsardzību un veicināt trauksmes celšanu sabiedrības interesēs par dažādiem pārkāpumiem, piemēram, amatpersonu bezdarbību, nolaidību, pašvaldības finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanu, pārkāpumiem publisko iepirkumu jomā, būvniecības drošības apdraudējumu, cilvēktiesību apdraudējumu utt.

 

Nodrošinot Trauksmes celšanas likuma noteikumu izpildi un ievērošanu, Zilupes novada pašvaldībā ir izveidota iekšējā trauksmes celšanas sistēma (Zilupes novada pašvaldības 31.10.2019. sēdes lēmums Nr.3).

 

Zilupes novada pašvaldībā atbildīgā persona trauksmes celšanas jautājumos – pašvaldības sekretāre Jeļena Voitkeviča, t.65707311, e-pasts: trauksme@zilupe.lv; aizvietotājs – bāriņtiesas priekšsēdētāja Aina Agaki, t. 65707314, e-pasts: trauksme@zilupe.lv.

 

Kas ir trauksmes celšana?

 

Trauksmes celšana ir iespēja veicināt likumīgu, godprātīgu, atklātu un pārredzamu organizāciju darbību publiskajā un privātajā sektorā, izmantojot tiesības brīvi paust savu viedokli. Likums palīdz novērst pārkāpumus, pirms nodarīts kaitējums sabiedrības interesēm, vienlaikus aizsargājot trauksmes cēlējus no nelabvēlīgām sekām.

 

Kas ir trauksmes cēlējs?

 

Trauksmes cēlējs ir fiziska persona, kura sniedz informāciju par iespējamu pārkāpumu, kas var kaitēt sabiedrības interesēm, ja persona šo informāciju uzskata par patiesu un tā gūta, veicot darba pienākumus vai dibinot tiesiskās attiecības, kas saistītas ar darba pienākumu veikšanu. Zilupes novada pašvaldības (turpmāk – Pašvaldība) izpratnē trauksmes cēlējs ir jebkurš Pašvaldības darbinieks, brīvprātīgais darbinieks, un/vai Pašvaldības ārpakalpojuma sniedzējs.

 

Kā var iesniegt trauksmes cēlēja ziņojumu?

Trauksmes cēlējs ziņojumu var iesniegt:

         mutiski uz vietas (Raiņa iela 13, Zilupe, Zilupes novads, LV-5751) aizpildot veidlapu;

 

Trauksmes cēlējam iesniedzot ziņojumu, Zilupes novada pašvaldība aicina izmantot trauksmes cēlēja ziņojuma veidlapu;

         elektroniska dokumenta formā, nosūtot uz e-pasta adresi: trauksme@zilupe.lv;

 

       papīra dokumenta formā, nosūtot pa pastu vai klātienē (Raiņa iela 13, Zilupe, Zilupes novads, LV-5751);

 

 

 

Trauksmes cēlējam, nosūtot ziņojumu elektroniski (trauksme@zilupe.lv), ir pienākums:

 

1)   norādīt, ka tas ir trauksmes celšanas ziņojums, lai to nekavējoties varētu norobežot no pārējās saņemtās korespondences un nodrošināt personas datu aizsardzību;

 

2)   parakstīt ar drošu elektronisko parakstu.

 

Trauksmes cēlējam, nosūtot ziņojumu pa pastu, ir pienākums:

1)   nodrošināt, ka aploksne ir slēgta;

2)   norādīt precīzu pasta adresi;

 

3)   uz aploksnes uzrakstīt “Trauksmes cēlēja ziņojums”, lai to nekavējoties varētu norobežot no pārējās saņemtās korespondences un nodrošināt personas datu aizsardzību.

 

 

       Trauksmi var celt fiziska persona, kura informē par iespējamu pārkāpumu, kas skar sabiedrības intereses, un kura sniedz sava darba ietvaros gūtu informāciju. Citos gadījumos, piemēram, ja iespējamais pārkāpums skar tikai konkrēto iesniedzēju vai tas nav saistīts ar viņa darba pienākumiem, sniegtā informācija nav uzskatāma par trauksmes cēlēja ziņojumu Trauksmes celšanas likuma izpratnē.

 

       Likumā nav paredzēts, ka trauksmes cēlēja ziņojumu var iesniegt anonīmi. Trauksmes cēlējs ziņojumā norāda vārdu, uzvārdu, personas kodu un kontaktinformāciju. Minētie dati ir nepieciešami, lai sazinātos ar personu un vajadzības gadījumā noskaidrotu, kura persona valstij ir jāaizsargā. Saskaņā ar likumu trauksmes cēlēja ziņojumu nevar iesniegt anonīmi, jo, ja ziņojums iesniegts, neidentificējot iesniedzēju, nav iespējams nodrošināt personas aizsardzību. Tomēr arī anonīmu iesniegumu izskatīšana var veicināt iespējamo pārkāpumu novēršanu (ja iesniegumā minētā informācija ir pietiekama, lai izskatītu konkrēto gadījumu), bet, lai persona saņemtu likumā paredzētās aizsardzības garantijas, ziņojumā ir jānorāda ziņas par iesniedzēju. Šādos gadījumos anonīmais iesniedzējs būtu jāaizsargā tiktāl, cik institūcija to var identificēt, ja informācija par iespējamo pārkāpumu tomēr tiek izvērtēta.

 

       Trauksmi ceļ sabiedrības interesēs, ar to saprotot, ka iespējamais pārkāpums apdraud kādu noteiktu sabiedrības grupu, proti, trauksmes cēlējs nav tikai personīgi ieinteresēts, bet viņš var būt arī daļa no apdraudētās sabiedrības grupas. Tas nozīmē, ka trauksme tiek celta gadījumā, ja noticis kāds sabiedriski nozīmīgs pārkāpums un tā dēļ var tikt apdraudēta vai ir apdraudēta kāda sabiedrības daļa. Sabiedrības daļa var būt, piemēram, uzņēmums, uzņēmuma darbinieki, iestāde, pilsēta, pensionāri, lauksaimnieki, bērni, iedzīvotāji, kas dzīvo noteiktā teritorijā, kā arī citas grupas. Arī pats iesniedzējs var būt daļa no skartās sabiedrības grupas.

 

       Rīcība, kuras galvenais motīvs ir personīga sūdzība, personīgas nesaskaņas vai kāda personīga, tostarp materiāla, labuma gūšana, nav trauksmes celšana. Proti, saskaņā ar likumu ziņošana tikai par personīgu interešu aizskārumu nav uzskatāma par trauksmes celšanu (likuma 3. panta otrā daļa). Līdz ar to par trauksmes celšanu nav uzskatāma informācijas sniegšana, piemēram, par personīgu strīdu ar darba devēju u. tml.

 

       Apzināti nepatiesu (melīgu) ziņu sniegšana un valsts noslēpumu saturošas informācijas izpaušana nav uzskatāma par trauksmes celšanu.

 

Papildus informācija par trauksmes celšanas būtību, ziņošanas mehānismiem, kompetento institūciju saraksti, ir pieejama vietnē www.trauksmescelejs.lv .