Zilupe

 

Zilupes pilsēta ir tipiska pierobežas mazpilsēta.

    Zilupes pilsēta (agrāk Rozenova) izveidojās uz barona Rozena Zemes Zilupes upes krastā. Pēc Vindavas (Ventspils) –Maskava- Ribinska dzelzceļa atklāšanas 1900.gadā Zilupes stacijas tuvumā sāka apmesties dzelzceļa strādnieki un kalpotāji.

    1920.gadā Rozenova tika pārdēvēta par Zilupi. Te atradās robežapsardzības garnizons, muitnīca, Rēzeknes 9.pulka zaldātu rota.

    1925.gadā tika uzcelta jauna skolas ēka no akmens, kuras atklāšanā piedalījās Jānis  Rainis.

    1931.gada 9.jūnijā Latvijas valdība piešķīra Zilupei pilsētas statūtu.

    1935.gadā Zilupē bija 1566 iedzīvotāju no tiem 472 latvieši; 471 ebreji; 362 krievi; 180 baltkrievi.

    No 1949.gada decembra līdz 1959.gada novembrim Zilupe bija Zilupes rajona centrs, no 1960.gada Ludzas rajona pakļautības pilsēta. Līdz 1977.gadam Zilupes pilsētas pašvaldībā bija arī lauku teritorija, kura vēlāk tika pievienota Zaļesjes pagastam.

   Šodien Zilupe- pierobežas pilsēta Latvijas austrumu daļā. Attālums līdz Rīgai 304 km., līdz Ludzai-35 km, līdz Rēzeknei – 62 km. Austrumu daļā 1,5 km. attālumā no pilsētas robežas ar Krieviju.

   Pilsētas zemju kopējā platība pilsētas robežās ir 468 ha. t.sk.

-      Zaļie apstādījumi un meža platība –197,1 ha.

-      Apbūvētā zeme-89,6 ha.

-      Lauksaimniecības zemes-134 ha.

-      Udeņi-3,3 ha.

-      Citu zemju-44 ha

Pilsētu šķērso dzelzceļa maģistrāle Rīga- Maskava, 0,5 km uz ziemeļiem ir automaģistrāle tai pašā virzienā. Uz dienvidiem no pilsētas astoņdesmitajos gados tika uzbūvēta jauna automaģistrāle Rīga- Maskava. Uz šīs maģistrāles tika ierīkots robežkontroles punkts Terehova- galvenā darba vieta mūsu pilsētas jauniešiem. Iedzīvotāju skaits beidzamajos 7 gados ir gandrīz nemainīgs.(1993.gadā-2183 cilvēku 1999.gadā 2187 cilvēku). Dzimstības un mirstības attiecības 1:2,5.

    Iedzīvotāju mehāniskajā kustībā tendence pēdējo 5 gadu laikā ir nemainīga- iebrauc vairāk nekā izbrauc.

   Iedzīvotāji sadalījums pa vecuma grupām 1998.gadā: 0-6 - 96; 7-15 - 287; 16-17-57; darba spējīgo –1181, darba nespējīgo-566. Latviešu dzīvo ¼ daļa no visiem iedzīvotājiem, lielākā daļa ir krievu tautības pārstāvji. Zilupes vidusskolā mācās 460 audzēkņu. No 1994/95.māc.gada tika sāktas mācības 1.klasē latviešu valodā (līdz tam bija tikai krievu valodā). Arī bērnu dārzā ir latviešu grupiņa. 2000.gada pavasarī tika akreditēta Zilupes mākslu skola (bija tikai mūzikas skola). Tagad tur darbojas mūzikas, horeogrāfijas, mākslas (gleznošana un aušana) nodaļas. Ar sagatavošanas klasēm skolā mācās 150 audzēkņu.

    Zilupes arodvidusskolā mācās 186 audzēkņi. Zilupes arodvidusskolā un vidusskolā ir labas mūsdienīgas sporta zāles. Vidusskolas sportisti gūst labus rezultātus ne tikai Latvijā, bet brauc aizstāvēt valsts godu arī ārpus tās robežām sevišķi vieglatlētikā (skolotājs R. Miškins).

   Pilsētā rit aktīva kultūras dzīve.  Tautas namā darbojas sieviešu ansamblis, folkloras ansamblis, mākslu skolā- lauku kapela, sarīkojumu dejas, vidusskolā- bērnu koris, zēnu koris, pareizticīgo baznīcā- bērnu koris.

   1999.gada februārī pilsētā plaši tika atzīmēta dramaturges (mūsu iedzīvotājas) Māras Rītupes 75.gadu jubileja. Šai vakarā Jelgavas Alunāna teātra izpildījumā (režisore Lūcija Ņefedova) tika uzvesta autores komēdija “Gustavs parlamenta brīvdienās”

    Jūlija mēnesī tika rīkoti plaši un skaisti ziedu svētki. Šajos svētkos piedalījās floristi no Rīgas, Bulduriem un citām pilsētām.2000.g.16.jūlijā tiek rīkoti Upes svētki (sakarā ar 80.gada jubileju, kad Rozenova  tika pārdēvēta par Zilupi upes vārdā)

   Pilsētā ir divas bibliotēkas, pilsētas bibliotēka ar grāmatu fondu 26 369 eks., lasītāju 603, bērnu bibliotēka- 18 137 eks., lasītāju- 487. Abas bibliotēkas ir izvietotas Tautas nama ēkā. Tautas nams uz 400 vietām.

   Uz šo dienu lielākie pilsētas uzņēmumi ir pārtraukuši savu darbību. No uzņēmumiem eksistē dažas SIA “Ramets”- kokapstrāde, “Vels” - autoserviss, “Almazs”- mežā  tehnikas remonts, “Merkūrijs” – kokogļu ražošana, Enagro un KO – kūdras iegāde un pilsētas apkure, SIA “Kvants”- kokapstrāde, “Astra” – tirdzniecība, maizes cepšana, “RIKS un Ko”- motelis, kafejnīca un pirts “Terehova”. Pilsētā darbojas 16 veikali un divas kafejnīcas.

 Zilupes rajonā slimnīcā ir  30 gultas, poliklīnika, ātrā palīdzība, divas aptiekas. Zilupē darbojas Romas katoļu draudze, kura Zilupē tika nodibināta 1929.gada.  Baznīcu iesvētīja bīskaps J. Rancāns 1934.gada 1.jūlijā vissvētākā Jēzus Sirds godam.

   Vēl Zilupē darbojas Kristus krusta pacelšanos pareizticīgo draudze. 54 gadus šai draudzē par prāvestu nostrādāja Vladimirs Antipovs, kurš arī apglabāts šīs baznīcas pagalmā, mūsu slavenā operas dziedātāja Gūrija Antipova tēvs.

   Mūsu pilsētas bibliotēka ir saņēmusi dāvanu no Amerikā dzīvojošā latvieša Jāņa Ābeltiņa grāmatu ”Atceroties līkteņdzīrnās aizvadītos gadus” 30. gados viņa tēvs bija Zilupes garnizona komandieris un ar ģimeni dzīvoja Zilupē. Daudz siltu vārdu viņš šai grāmatā ir veltījis mūsu Zilupei.