Pasienes pagasts

 

Pasienes (sākotnēji - Posines, līdz 1945.g. - Pasienas) pagasts izveidots 19. gs 2. pusē, kad pēc Baltijas guberņu pašvaldības likuma pieņemšanas (1866.) pagasti atbrīvojās no muižnieku uzraudzības un tika izveidota pagasta pašvaldība. Pagasta teritorijā sākotnēji ietilpa tagadējo Zilupes pilsētas, Zaļesjes pagasta un Istras pagasta austrumdaļa – ietverot Šķaunes ezeru, savukārt pagasta dienviddaļa sākot ar Šuškovas ciemu ietilpa agrākā Ludzas apŗiņķa Šķaunes pagasta teritorijā. Pēc dzelzceļa līnijas Ventspils – Maskava atklāšanas 1900.g. ap Rozenovas staciju Pasienas pagastā sāka strauji attīstīties apdzīvojums un 1931.g. tiek nodibināta Zilupes pilsēta.

Pasienes (Posines) ciems  pieminēts vēstures avotos 16. gs.; 17. gs. beigās Posines muižā apmetušies Dominikāņu ordeņa mūki nodibina šeit klosteri ar baznīcu, skolu un bibliotēku, kas kļūst par tā laika nozīmīgu katolicisma centru (pašreizējā Pasienes Sv Krusta Romas katoļu baznīca celta 1761.g.; klosteris slēgts 1832.g. ) Ciems veidojies līdzās muižas centra un klostera teritorijai kā amatnieku un muižas kalpotāju apmešanās vieta. 19.gs. beigās Pasienē ierīkota ambulance, no 1907.g. kādu laiku darbojusies slimnīca. 1935. gadā Pasienas ciemā bija 49 mājas ar 328 iedzīvotājiem, Pasienes muižas ēkā no 1925.g. darbojās 6 klašu pamatskola.

1935. gadā Pasienas pagasta kopplatība bija 170.6 km2, tajā bija 7112 iedzīvotāji, kuru nacionālais sastāvs bija: 62% - krievu, 25% - latviešu, 12% - poļu; pagastā bija 1613 lauku saimniecības un 15 tirdzniecības iestādes, ūdensdzirnavas un ķieģeļu dedzinātava, piensaimniecības krejošanas punkts; no zemes fonda 77% bija LIZ (13147 ha), no kuriem 61%  (8112 ha) – aramzeme, 19% (2540 ha) – pļavas, 19% (2495 ha) ganības, un tikai 4.5% (765 ha ) meža.

1945.g. pagasts tika sadalīts 9 ciemu administratīvajās teritorijās (Beļajevas, Belomojevas, Bondaru, Horoševas, Pasienas, Ploskiju, Sirotinas, Tuļovas, Zaļesjes). 1949.g. pagasts tika likvidēts, ciemi tika iekļauti Zilupes rajonā, bet no 1962.gada - Ludzas rajonā. No 1948 g. pagastā  izveidojās 15 nelieli lauksaimniecības arteļi; 50. – 70.gados notika vairākkārtēja kolhozu un padomju saimniecību apvienošanās, kā perspektīvo saimniecību centrus attīstot Zaļesjes, Pasienes un Šuškovas ciemus, līdz 1975.gadā izveidojās padomju saimniecība “Pasiene” ar centru Pasienē un kolhozs ar centru Zaļesjes ciemā. Līdzīgi saimnieciskajam teritoriju dalījumam 1954.- 1975. gados ciemu teritorijas tika apvienotas, sadalītas un pārdalītas līdz, pievienojot Šuškovas ciemu Pasienes ciemam, teritorija sadalījās Zaļesjes un Pasienes ciemos. 1990.g. atjaunots Pasienes pagasts Pasienes ciema teritorijā.

1959. g. Meikšānos Latvijas, Krievijas un Baltkrievijas robežsaskares  teritorijā tika ierīkota piemiņas vieta 2. Pasaules kara partizāniem “Draudzības kurgāns” uz kuru no Latvijas puses ved liepu, Baltkrievijas – bērzu, Krievijas - kļavu aleja; katru gadu jūlija pirmajā nedēļā šeit tika rīkoti svētki, kuros piedalījās samērā liels dalībnieku skaits un kuri veicināja kaimiņvalstu iedzīvotāju sadarbību; pasākums iznīka līdz ar starpvalstu robežkontroles un vīzu režīma ieviešanu.

1991.gadā sākās zemes reforma, kuras rezultātā likvidējās padomju saimniecība, bet sākās jaunu zemnieku un piemājas  saimniecību dibināšana un aktīva lauksaimnieciskā ražošana, kas panīkst pāris gadu laikā, slēdzoties noieta tirgum austrumos un strauji pieaugot ražošanas izmaksām. Kopumā pēdējo 10 gadu laikā pagasta iedzīvotāju skaits samazinās gan negatīva dabiskā pieauguma, gan migrācijas rezultātā. Saimnieciskā aktivitāte pagasta teritorijā vērtējama kā vāja.